16.07
2018
Latvijas institūts pošas dalībai Somijas sarunu festivālā

Latvijas institūts pošas dalībai Somijas sarunu festivālā

Latvijas institūts kopā ar Latvijas vēstniecību Somijā 19.07. organizē Latvijas dalību Somijas sarunu festivālā Suomi Areena pilsētā Pori. Sarunas tēma, protams, būs Latvijas simtgade un Latvijas attīstības vīzija, formulējot to ar konceptu "Greenovative”.

Jēdzienā greenovative (no angļu valodas – green + innovative) apvienojas ilgtspējības un dabas aizsardzības principi ar inovācijām un radošumu. Šis koncepts var kalpot par vadlīniju gan ekonomikas kopējai attīstībai, gan dažādu nozaru skatījumā (izglītība, infrastruktūra, uzņēmējdarbība, dzīvesveids, u.c.).

Kopā ar Latvijas institūtu sarunu festivālā piedalīsies un par greenovative pieeju savā darbā stāstīs trīs interesanti lektori. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors profesors Tālis Juhna skaidros, kā zaļo inovāciju attīstībā var iesaistīties universitātes. Par inovatīvu pieeju mūsu videi – un konkrēti Baltijas jūrai – stāstīs Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece, savukārt pavisam jaunus apvāršņus pašattīstībā pavērs biohacking.lv kustības Latvijā līdzdibinātājs Kaspars Vendelis, kurš apņēmies nodzīvot 120 gadus.

Diskusijas noslēgumā ar inovatīvu priekšnesumu klausītājus priecēs kokles meistare Laima Jansone, ar Latvijā pazīstamā DJ Monsta palīdzību piešķirot šim tradicionālajam instrumentam pavisam jaunu mūsdienīgu dimensiju.

vairāk

05.07
2018
"Pasaule mūs redz kā lepnu, par sevi pārliecinātu tautu." Saruna ar LI direktori Aivu Rozenbergu

"Pasaule mūs redz kā lepnu, par sevi pārliecinātu tautu." Saruna ar LI direktori Aivu Rozenbergu

Laikrakstā "Latvijas avīze" 04.07. publicēta intervija ar Latvijas institūta direktori Aivu Rozenbergu. Pilns sarunas teksts pieejams šeit.

Latvijas Institūts ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā. Tā darbības mērķis ir mūsu valsts pozitīvas atpazīstamības veicināšana. Šobrīd institūtu vada Aiva Rozenberga. Viņa ir diplomēta filoloģe, studējusi slāvu valodas Latvijas Universitātē, savulaik bijusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre.
 

Viens no biežāk lietotajiem vārdiem modernajā latviešu valodā – tēls jeb žargonā “imidžs”. Cilvēki runā par uzņēmuma vai organizācijas tēlu, viņi cenšas mainīt paši savu tēlu, dodas pie friziera un stilista, cenšas tievēt, tetovējas vai staigā uz trenažieru zāli. Jūsu uzdevums ir rūpēties par Latvijas tēlu. Bet vai tas ir viena neliela kolektīva spēkos – lai cik tas arī būtu darbīgs un radošs?

A. Rozenberga: Skan jau grandiozi – Latvijas Institūts. Bet patiesībā esam visai ierobežoti gan līdzekļu, gan cilvēkresursu ziņā. Atliek vien paļauties uz darbinieku entuziasmu. Par tēlu runājot – mēs jau visi cenšamies izskatīties skaisti un pievilcīgi, vēlamies, lai apkārtējie mūs novērtē. Līdzīgi ir ar valstīm, arī tās cenšas veidot pasaulē atpazīstamu, pievilcīgu tēlu. Saprotams, viens pats Latvijas Institūts šo darbu paveikt nevar. Cenšamies strādāt mērķtiecīgi un sistemātiski, taču patiesībā katrs no mums, mūsu darbi un sasniegumi ir daļa no Latvijas tēla. Tāpēc cenšamies stiprināt pilsoniskās diplomātijas spēku. Lai katrs latvietis, lai kur viņš pasaulē arī atrastos, kļūtu par mazu daļiņu no Latvijas Institūta.
 

Ārzemnieki, kuri pirmo reizi ierodas Latvijā, ir patīkami pārsteigti par mūsu zemi. Daudzi saka – kaut ko tādu negaidījām.

Patiesībā tas ir labāk nekā tad, ja ciemiņi ierodas ar milzīgām cerībām un piedzīvo vilšanos. Sak, bildēs internetā izskatījās smukāk un krāsaināk. Tāpēc ar valsts tēla izskaistināšanu nekādā gadījumā nedrīkst pārcensties. Labāk stāstīt patiesību, pat ja tā ne vienmēr ir glaimojoša.

Visu interviju lasiet šeit.
Foto: Karīna Miezāja, la.lv

vairāk

03.07
2018
Radīts jauns materiāls par Dziesmu un Deju svētkiem

Radīts jauns materiāls par Dziesmu un Deju svētkiem

Viens no Latvijas simtgades programmas gaidītākajiem notikumiem – XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki – jau sācies, un, lai dotu iespēju ārvalstu viesiem uzzināt vairāk par šo skaisto tradīciju, Latvijas institūts ir izveidojis jaunu informatīvo materiālu. Brošūra “The Latvian Song and Dance Celebration” ir emocionāli uzrunājošs stāsts par par svētku vēsturi, dalībniekiem, unikalitāti un attīstību diasporā. Elektroniski tā pieejama šeit.

vairāk

14.06
2018
LV100 veltītā grāmata iznākusi arī krievu valodā

LV100 veltītā grāmata iznākusi arī krievu valodā

Simts īsie stāsti par mūsu apziņas kodiem, vērtībām un tikumiem, īpašiem cilvēkiem, lietām un vietām nu pieejami arī krievu valodā!

 

Jau iepriekš vēstīts, ka par godu Latvijas simtgadei Latvijas institūts izdevis jaunu grāmatu angļu valodā ar nosaukumu “LATVIA 100 SNAPSHOT STORIES”. Ja vēlaties izmantot grāmatu Latvijas popularizēšanai ārvalstīs, lūdzu, aizpildiet šo anketu, un mēs ar Jums sazināsimies.

vairāk